Kas dzīvei piešķir garšu!
Kas tavai dzīvei piešķir garšu? Kas šī ir par garšu? Vai tā ir kafijas garša, agri no rīta, kad vēl neesi pamodies un kad īsti negribas nearvienu sarunāties? Vai tas ir kārtējais ceļojums vai nedēļas nogale pēc smagi pavadītas darba nedēļas, kad var gulēt cik ilgi gribas, ēst vēlās brokastis, justies vairāk apčubinātam un pēkšņi ieslēgt slow emotion mood.
Tās noteikti būtu lietas manā sarakstā, kas ir pasvītrotas un svarīgas. Ja man šo baudu nav, es sāku panikot, just, ka nav kāda garša. Dzīves garša man ir jauni piedzīvojumi, jauni baudījumi, emocijas un patiesi smiekli. Dzīves garšu piedod arī apkārtējie. Kā mana mazā brāļa meita, kurai prieks par katru kinder olā atrasto Miljonu (Minionu jau būtu pareizi, bet viņai patīk to tā saukt).
Liekas pavisam dīvaini, ka iktdienas darbos šad tad šo garšu nejūtam un kaut kā mēs no tā neuzlādējamies, bet tikai izlādējamies. Jo sajūtas pēc ceļojumā pavadītās intensīvās dienas, kāpelējot augšā un lejā, aplūkojot skatus, muzejus vai vēl daž ne dažādas izklaides, uzlādē pozitīvi. Pēc darba dienas, kurā tev ir bijuši vairāki zvani, daudz interesantu un arī neinteresantu tikšanos ar lieliskiem un pārgalvīgiem klientiem, tu jūties pavisam izsmelts un pavisam bez spēka.
Augstākā pilotāža pēc garas darba dienas ir duša un ūdens, kas smeļas sejā, skrējiens, skaļa mūzika, kas liek aizmirsties un atslēgties no vienas realitātes, lai nokļūtu otrā realitātē.
Dzīves garša ir tad, kad lietas, ko izgaršo un ne tikai jaunas, bet arī no jauna, tu tiešām izgaršo un tev garšo. Tas ir tad, kad krāsainas lapas liek smaidīt, kad pirmie vēsie rudens vakari uzdzen prieku un tad kad smaidīt gribas vienkārši tā pat. Dzīves garša manā skatījumā ir viss kas tevi iepriecina, ļauj pasmaidīt, arī raudāt un pārdzīvot.
Augstākā pilotāža pēc garas darba dienas ir duša un ūdens, kas smeļas sejā, skrējiens, skaļa mūzika, kas liek aizmirsties un atslēgties no vienas realitātes, lai nokļūtu otrā realitātē.
Dzīves garša ir tad, kad lietas, ko izgaršo un ne tikai jaunas, bet arī no jauna, tu tiešām izgaršo un tev garšo. Tas ir tad, kad krāsainas lapas liek smaidīt, kad pirmie vēsie rudens vakari uzdzen prieku un tad kad smaidīt gribas vienkārši tā pat. Dzīves garša manā skatījumā ir viss kas tevi iepriecina, ļauj pasmaidīt, arī raudāt un pārdzīvot.
Tā ir mana dzīves garša, kāda ir tavējā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru